Iepazīšanās ar pilsētu

 
home


home

 
VIENĪBAS NAMS
Vēsturiskā centra dominante ir pirmās brīvvalsts laikā uzceltais Vienības nams (Rīgas ielā 22a). Tas uzbūvēts pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Pamatakmens tam likts 1936. gadā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937. gada 19. decembrī. Ēku projektējis arhitekts Verners Vitands. Celtne tolaik bija modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā, tajā atradās Daugavpils teātris, latviešu biedrība, bibliotēka un citas sabiedriskas iestādes. Antīko formu izmantošana funkcionālisma garā veidotajā ēkas arhitektoniskajā risinājumā atbilda tālaika estētikai. Šobrīd Vienības namā atrodas Daugavpils teātris, Latviešu kultūras centrs, tūrisma informācijas centrs, Latgales Centrālā bibliotēka, ASV informācijas centrs, banka, grāmatnīca, kafejnīca, fitnesa klubs u.c. Kopš 2005. gada notiek Vienības nama interjeru atjaunošana, bet 2009. gadā sākta fasādes restaurācija.
DZEJNIEKA ANDREJA PUMPURA SKVĒRS
Atrodas pretī Vienības namam. Izveidots 19. gadsimta otrajā pusē. Skvērā izvietots tēlnieces I. Krūmiņas 1966. gadā veidotais dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls. Pilsētas iedzīvotāju iemīļota tikšanās vieta skvērā ir strūklaka – meitenes skulptūra ar liliju. Parkā atrodas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela un piemineklis Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem (tēlniece J. Volkova).
SV. ALEKSANDRA ŅEVSKA PAREIZTICĪGO KAPELA
Iesvētīta 2004. gadā. Atrodas Andreja Pumpura skvērā Saules ielā 20, vietā, kur agrāk bija Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo katedrāle (1864.–1961.g.). Padomju režīma laikā 1961. gadā to slēdza, bet 1962. gadā uzspridzināja. Kapela ir memoriāla būve, kurai ir arī simboliska nozīme – atgādināt par nopostīto katedrāli.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES SKVĒRS
Atrodas Vienības ielā 13 un ir Daugavpils Universitātes mācību korpusa priekšlaukums. Te atrodas neliela strūklaka, dzejnieka Raiņa krūšutēls (tēlnieks I. Folkmanis, 1966. g.) un Saules pulkstenis.
SAULES PULKSTENIS
Izvietots Daugavpils Universitātes skvērā. Saules pulkstenis veidots 1910. gadā (projektējis Reālskolas pasniedzējs A. Jaskovs). Nostiprināts uz četrstūra postamenta. Ciparnīcas līnija atbilst Daugavpils ģeogrāfiskajam platumam: 56˚.
DUBROVINA PARKS
Atrodas starp Rīgas un Parādes ielu. Tā iekārtošanā aktīvi piedalījies Pāvels Dubrovins (1839–1890), kas laikā no 1876. līdz 1890. gadam bija pilsētas mērs. Tāpēc parkam dots P. Dubrovina vārds un tajā uzstādīts viņa piemineklis. Aptuveni divus metrus augstā bronzas figūra (tēlnieks A. Taratinovs, 2007. g.) atrodas īpaši izveidotā laukumā netālu no strūklakas. Padomju laikā parkā izveidots memoriāls Padomju armijas karavīriem. Parks ir pilsētnieku iemīļota atpūtas vieta. Tveicīgajās vasaras dienās pie lielās strūklakas ikviens var rast atspirdzinošu veldzi, bet vakaros – noraudzīties tās daudzveidīgajā gaismas un ūdens spēlē.
AIZSARGDAMBIS
Unikāla inženiertehniskā būve, kas stiepjas 6 km garumā gar Daugavu un pasargā pilsētu no plūdiem; tā vienlaikus ir arī ceļš. Aizsargdambis celts 1830.–1841. g. pēc militārā inženiera kapteiņa P. Meļņikova projekta. Vietām dambis sasniedz 9 m augstumu virs Daugavas ūdens līmeņa.
DAUGAVPILS NOVADPĒTNIECĪBAS UN MĀKSLAS MUZEJS (DNMM)
Viens no senākajiem muzejiem Latgalē, dibināts 1938. gadā. Izvietots Rīgas ielā 8, greznā 1883. gadā būvētā eklektisma stila ēkā ar jūgendstila elementiem. Tās fasādes apdarē izmantotas krāsainas glazētas flīzes, virs ēkas ieejām novietoti ažūri metāla jumtiņi, kas pārsegti ar stiklu. Pie katras ieejas – divas lauvu skulptūras. Te atvērta pasaulslavenā gleznotāja Marka Rotko mākslas zāle, Daugavpils mākslinieka Leonīda Baulina mākslas zāle, darbojas mākslas salons „Māra”. Muzejā var iepazīties ar kultūrvēstures un dabas ekspozīciju.
RĪGAS IELA
Daugavpils bija viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kur 20. gadsimta septiņdesmito gadu beigās vairāk nekā puskilometru garo Rīgas ielu pārveidoja par gājēju ielu. Tā ir pilsētas dzīvākā artērija, kas stiepjas no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai – Rīgas ielas sākumam, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka. 2009. gadā tika pabeigta Rīgas ielas rekonstrukcija, pēc kuras pilsēta ieguva izteiksmīgu, harmonisku pagātnes un mūsdienīguma sintēzes paraugu. Dodoties nesteidzīgā pastaigā, te ir iespēja ne tikai aplūkot greznās namu fasādes, bet arī iepirkties un baudīt maltīti. Īpaši majestātisks ir nams Rīgas ielā 61 (1860. g.), kurš ir viens no spilgtākajiem eklektisma paraugiem, izceļoties ar bagātīgu fasādes dekorējumu. Savukārt pretī 1. pasta nodaļai atrodas purva bruņurupuča skulptūra (tēlnieks I. Folkmanis, 2009. g.), bet ielas galā, iepretim dzelzceļa stacijai – ūdens baseinu kaskāde.
SV. PĒTERA ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
Atrodas Rīgas ielā 39. Uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta 1924.–1934. gadā Dievnama arhitektūrā jaušamas klasicisma iezīmes. Vizuāli tā līdzinās Sv. Pētera Bazilikai Vatikānā. Baltā dievnama lielais kupols balstīts uz četriem dubultpīlāriem.
SKULPTŪRU DĀRZS
Atrodas starp Sv. Pētera Romas katoļu baznīcu un Mihoelsa ielu. Tā rota ir vairāku Latvijas tēlnieku skulptūras un krāšņi ziedu paklāji.
DAUGAVPILS DZELZCEĻA STACIJA
Visnozīmīgākās pārmaiņas Dinaburgas (Daugavpils) saimnieciskajā dzīvē uzsāka dzelzceļa līniju Pēterburga – Dinaburga – Varšava un Rīga – Dinaburga – Orla atklāšana 1860. un 1861. gadā. Dzelzceļa līniju Pēterburga – Varšava, kā arī tai piederošos tiltus, viaduktus, arī atsevišķas stacijas ēkas, projektējis poļu izcelsmes inženieris Staņislavs Kerbedzs (Kerbic). Daugavpilī krustojas 5 dzelzceļa līnijas. Pašreizējā dzelzceļa stacija celta 1951. gadā.
CENTRĀLAIS PARKS
Atrodas līdzās autoostai. Parku projektējis arhitekts Seleckis, tas izveidots pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur bija pilnībā sagrauti vairāki dzīvojamo māju kvartāli. Šis mūsdienīgais parks ir pilsētas zaļā rota, kura akcents ir daudzās puķu dobes un apstādījumi. Te ierīkots skeitparks, bērnu rotaļu laukums, parkā atrodas šautuve, šaha klubs un Laulību nams. Blakus parkam 1999. gadā uzbūvēja Daugavpils ledus halli.
SINAGOGA
Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams – celta 1850. gadā, atrodas Cietokšņa ielā 38. Tā telpiski veido kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā, ēkas fasādes vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Celtnes iekārta rekonstruēta pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā ar mākslinieka Marka Rotko bērnu atbalstu tika veikta sinagogas atjaunošana. Sinagogas atklāšanā pēc renovācijas piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
JŪGENDSTILA ĒKAS
Atrodas Rīgas ielā 8, Saules ielā 41, Saules ielā 55 un ir celtas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā. To fasādes izceļas ar daudziem dekoratīviem veidojumiem un elementiem.
ADMINISTRATĪVĀS ĒKAS
Ēka Ģimnāzijas ielā 11 ir celta 19. gadsimta beigās. Fasādes veidotas eklektisma formālajā paveidā, kurš saistās ar t.s. Nariškina baroka sadrumstaloto un piesātināto plastisko formu izjūtu. Turpat līdzās, Ģimnāzijas ielā 12, atrodas Valsts Bankas ēka, kas celta 19. gadsimta beigās. Ēkas arhitektūra risināta eklektikas stilā. Bankas fasāde bagātīgi rotāta ar klasicisma un renesanses stilam raksturīgām detaļām.

Administratīvo ēku ansamblis un pilsētas ģimnāzijas ēka.
Atrodas kvartālā starp Lāčplēša, Vienības un Ģimnāzijas ielu. Šīs celtnes būvētas 19. gadsimta četrdesmito gadu sākumā klasicisma stilā pēc pazīstamā krievu arhitekta A. E. Štauberta projekta. Ēku fasādēs saglabājušies raksturīgākie ampīra stila dekora elementi: dzegas, logu pusloka ailu apmales u.c.

SARKANO ĶIEĢEĻU ĒKAS
Daugavpils apbūvē sastopamas neparasti daudz sarkano ķieģeļu stila ēku. Šī stila kopēji bija vairāki izcili arhitekti. Daugavpilī visplašāk šis eklektiskā stila novirziens pārstāvēts vācu izcelsmes arhitekta Vilhelma Neimaņa, kurš no 1878. līdz 1895. gadam bijis Daugavpils galvenais arhitekts, projektētajās ēkās. Spilgts sarkano ķieģeļu arhitektūras piemērs ir ēkas Saules ielā 1/3 un Muzeja ielā 6, kuru fasādēs bagātīgi izmantotie eklektismam raksturīgie formveides paņēmieni pat pēc tik ilgiem gadiem pārsteidz ar izsmalcinātām detaļām.
DAUGAVPILS CIETOKSNIS
Daugavpils pilsētas simbols. Izcila fortifikācijas būve, kura kopplatība ir lielāka par 150 ha. Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs. Fortifikāciju lauzto līniju veido aizsargvalnis ar 8 bastioniem, 6 ravelīniem, 6 kontrgardēm kopā ar citām aizsardzības konstrukcijām: lunetēm, redutēm un aizsarggrāvi. Daugavas kreisajā krastā izvietots tilta nocietinājums. Ikviena cietokšņa detaļa izstrādāta, pielietojot cariskās Krievijas un Eiropas labāko arhitektu skolu būvniecības pieredzi. Cietokšņa iekšpuse plānota pēc tradicionālajiem karavīru pilsētu paraugiem – centrā parādes laukums, ap kuru grupējas administratīvo un dzīvojamo ēku kvartāli. Visas ēku fasādes ieturētas ampīra stilā, izņemot Nikolaja vārtus un Ūdenstorni, kuri uzbūvēti pseido gotiskās formās.
MARKA ROTKO MĀKSLAS ZĀLE
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas ielā 8) iekārtota mākslas zāle, kurā var apskatīt Dvinskā (Daugavpilī) dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko (1903–1970) lielformāta gleznu reprodukcijas. Tās atspoguļo mākslinieka reālisma, sirreālisma un modernisma daiļrades posmus un sniedz priekšstatu par autora radīto abstraktā ekspresionisma stilu. Zāles meditatīvā noskaņa palīdz apmeklētājiem gūt paliekošu iespaidu par M. Rotko daiļradi.
BAZNĪCKALNS
Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīckalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami. Mārtiņa Lutera katedrāle uzcelta 1893. gadā pēc arhitekta V. Neimaņa projekta. Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca uzcelta 1902. gadā, tajā 1909. gadā uzstādītas poļu meistara Ā. Homana ērģeles. Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle uzbūvēta 1905. gadā kā Dinaburgas garnizona baznīca. Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu namu būvēja laika posmā no 1908. līdz 1928. gadam, tajā apskatāmas 18. – 20. gs. ikonas un 17. – 20. gs. reto grāmatu kolekcija.